X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki UNESCO zīmē

2010. gada 2. jūlijs | Dagnija Baltiņa / UNESCO LNK ģenerālsekretāre
Pēc pāris dienām Rīgā tiksies X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki un skatītāji. Svētki šogad svinēs piecdesmito gadadienu kopš tie pirmoreiz tika atzīmēti 1960.gadā, vienojot Latvijas skolēnus kopīgai tradīcijas piedzīvošanai, un nesot prieku, lepnumu un iedvesmu gan mums, gan visai pasaulei. Par to liecina arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pievērstā uzmanība svētku norisei un to starptautiskais novērtējums, kas mudina mūs labāk apzināties šo svētku nozīmību, kā arī saskatīt sevi kontekstā ar vērtībām un nozīmīgiem kultūras notikumiem citur pasaulē!

UNESCO atzinība Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijai

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir būtiska daļa no vispārējās Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas, kas 2003.gadā pasludināta par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu un 2008.gadā iekļauta jaunizveidotajā UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Baltijas dziesmu un deju svētki ir dzīva kultūras vērtība, kas ataino kormūzikas tradīcijas un dejot prasmi Baltijā un apliecina cilvēku radošo meistarību. Tā ir tradīcija, kas veicinājusi saliedētību un kas saglabāta, neskatoties uz laikmetu maiņām un izaicinājumiem. Svētkiem ir spēcīga simboliska nozīme Baltijas valstu nacionālajā pašapziņā un kopības sajūtas veidošanā.

Baltijas dziesmu un deju svētku starptautiska atzīšana par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu ir veicinājusi šīs tradīcijas vērtības apzināšanos gan Baltijas valstu, gan visas pasaules kontekstā. Tas ir arī veicinājis Baltijas valstu sadarbību kopīgās tradīcijas stiprināšanā un pārmantošanā, no jauna apliecinot Baltijas vienotības, savstarpējas sapratnes un atbalsta nozīmību.

Taču līdzās tradīcijas kopšanai nacionālā un reģionālā līmenī ir būtiski prast sev svarīgās tradīcijas apzināties kontekstā ar vērtībām visā pasaulē. Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija pasaules nemateriālā kultūras mantojuma bagātību klāstā nostājas līdzās vēdisko dziedājumu tradīcijai Indijā, tango dejas tradīcijai Argentīnā un Urugvajā, tibetiešu operas tradīcijai, ķīniešu cītaras mūzikas spēles tradīcijai, Kabuki teātra tradīcijai Japānā un daudzām citām kultūras tradīcijām. Nemateriālā kultūras mantojuma krāšņums un dažādība izpaužas paražās, spēlēs, mutvārdu izpausmes formās, zināšanās un prasmēs, kas nodotas mantojumā no paaudzes paaudzē un kas nemitīgi tiek radītas no jauna. Taču tā vērtība balstās tautu un kopienu šī mantojuma apziņā un spējā nodrošināt sev izteikti raksturīgo dzīvo tradīciju pārmantošanu un darīt to ar prieku.

Tradīcijas būtība ir mantošanā. Tā ir zināšanu, prasmju un paražu nodošana no paaudzes paaudzē, līdz ar aicinājumu nodotās vērtības saglabāt, pilnveidot un arī turpmāk nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Tieši paaudžu sasaiste un vienotība tradīcijas pārmantošanā ir viena no Baltijas dziesmu un deju svētku pastāvēšanas veiksmēm un vienlaikus arī priekšnoteikumiem.

Svētki UNESCO svinamo dienu kalendārā

Atzīmējot svētku piecdesmito jubileju un novērtējot svētku nozīmību, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011. gadam. Iekļūšana šajā kalendārā ir iespēja visai pasaulei vēstīt par mūsu tradīcijām un to nozīmi mūsu kultūrā un ikdienas dzīvē, uzsverot šo svētku pēctecību un vienlaikus pierādot to ilgtspēju.

UNESCO svinamo dienu kalendārā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir iekļauti līdzās tādiem nozīmīgiem notikumiem pasaulē, kā komponista Roberta Šumana 200. dzimšanas diena, rakstnieka Antona Čehova 150. dzimšanas diena, Mātes Terēzes 100. dzimšanas diena, komponista Frederika Šopēna 200. dzimšanas diena, Prāgas Konservatorijas dibināšanas 200. gadadiena un citas svinamās dienas. Pavisam kopā UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011. gadam iekļauti 63 notikumi un pasākumi no visas pasaules, kas tiks atzīmēti visā pasaulē, tādējādi veicinot izpratni par pasaules kultūras daudzveidību un tās vērtību.

UNESCO svinamo dienu kalendārs ļauj X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem izskanēt starptautiski, un mēs varam būt lepni par savas tradīcijas jubileju. Svētku tradīcija ir piedzīvojusi pusi gadsimta, un mūsu spēkos ir to saglabāt, lai tā piedzīvotu nākamās jubilejas.

Dziesmu un deju svētku procesa vērtība

Dziesmu un deju svētku tradīcija ir process, kas jo īpaši izceļas ne tikai pašos svētkos, bet arī laikā starp svētkiem. Dziedāšana un dejošana ir daļa mūsu ikdienas, tās veicina katra tradīcijas nesēja personības pilnveidi un apliecina kultūras identitāti, ceļ pašapziņu un arī ikviena labklājību. Un tieši šajā laikā starp svētkiem izpaužas mūsu pašu radošums tradīciju iedzīvināt visdažādākajās tās formās – koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, teātra grupu un dažādu jaunrades un vides interesentu grupu pastāvīgā darbā.

Dziesmu un deju svētku tradīcija caurauž visas mākslas izglītības jomas, un Latvija var būt lepna arī starptautiski par mūsu valstī sniegtajām iespējām bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem iepazīt un piedzīvot tradīcijas tieši pateicoties izglītībai, it īpaši interešu izglītībai. Vēlme pilnveidoties un dzīvot labvēlīgā kultūras vidē ir mūsu kopīga motivācija tradīcijas saglabāšanai un spēcīgs balsts mūsu labklājībai.

Dziesmu un deju svētki veicina mūsu sabiedrības vienotību. Tas ir latviešu tautas un Latvijas valsts nācijas pašapziņas simbols. Dziesmu un deju svētkos piedzīvojam īpašu kopības sajūtu, kas mums ir nepieciešama arī starp svētkiem. Kopkora dziedājums svētkos un vienošanās kopīgai dejai ir nerimstošs apliecinājums mūsu spējai un vēlmei izjust vienotības spēku. Tā ir nenovērtējama iespēja sajust savstarpēju atbalstu, uzticēšanos, paļāvību, cieņu un atvērtību, plecu pie pleca.

Paši svētki, šoreiz Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, ir tradīcijas kulminācija, kuru piedzīvojam vienīgi reizi piecos gados. Tas ir lielisks pacēluma brīdis un gandarījums par dzīvesprieka un arī mērķtiecīga darba un neatlaidības pilno procesu, kas piecu gadu garumā ir vedis uz svētku norisi. Latvijas skolu jaunatnes dziedāt un dejot prieks un aizrautība ir tradīcijas vērtības apliecinājums.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise un tradīcijas turpinājums balstās skolēnu, skolotāju, svētku organizētāju, atbalstītāju un ikviena dalībnieka gribasspēkā svētkus piedzīvot. Es ticu, ka krāšņā svētku piedzīvošanas sajūta ir aizvien nerimstoša motivācija turpināt dziedāt, dejot, muzicēt un radīt ar prieku arī nākamos piecus gadus, līdz nākamajiem kopīgajiem svētkiem.

Comments are closed.

dziedundejo.lv sociālajos tīklos       Foorsh Interactive | hostings