Svētku reize ir izaicinājums

2010. gada 5.-12. februāris.
Kultūras forums. Nr. 5 (384) Ilze Zveja

“Tik ļoti nevar piemānīt,” atbild Agra Bērziņa, Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore, kad jautāju, vai nevar notikt kādas izmaiņas jau pagājušā gada oktobrī Ministru kabineta apstiprinātajā X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 1 461 190 latu lielajā budžetā, kas savukārt spiestu veikt izmaiņas jau tā pārplānotajās svētku norisēs.

“Ikvienam valdības loceklim varu teikt paldies, ka neiebilda pret svētkiem,” piebilst Agra Bērziņa. Valsts piešķirtais finansējums ir paredzēts svētku dalībnieku izmitināšanai un ēdināšanai, svētku pasākumu māksliniecisko norišu nodrošināšanai, svētku sagatavošanai. Diemžēl finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu visus izdevumus, kas saistīti ar komunikācijas jautājumiem un reklāmu, ar drošības un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, ar dalībnieku atribūtikas nodrošināšanu, transporta pakalpojumiem, balvām, apdrošināšanu, arī ar māksliniecisko realizāciju. Tāpēc šobrīd aktuālākie ir tieši saimnieciskie jautājumi un tie, kas saistīti ar atbalstītāju un ziedotāju piesaisti.

Svētki šogad notiks no 2. līdz 10. jūlijam, bet tie norisināsies it kā divās daļās. No 2. līdz 5. jūlijam paredzēti pasākumi novados, no 6. līdz 11. jūlijam – koncerti, skates, mēģinājumi un vienkārši jauka un jautra kopābūšana Rīgā.


Ar svētku aprisēm iepazīstina Agra Bērziņa.

Ilze Zveja: – Kādas izmaiņas svētku norisēs ir ieviesusi ekonomiskā situācija?
Agra Bērziņa: – Dziesmu un deju svētkiem atvēlētais budžets ir 1 461 190 latu. Tāpēc, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir sarežģīta, un ir daudz risināmu jautājumu gan pašvaldībām, gan valstij, Dziesmu svētki nebūs tik plaši un krāšņi, kādi tie bija iecerēti 2008. vai 2006. gadā, kad sākām strādāt. Svētkus esam veidojuši galvenokārt trim dienām, lai bērni un jaunieši varētu parādīt, ko apguvuši un iemācījušies, jo daudzi no tiem, kas piedalījās iepriekšējos svētkos, skolas ir pabeiguši un ir izauguši jauni svētku dalībnieki.

Šogad esam atteikušies no lielā atklāšanas pasākuma, kas parasti notika 11. Novembra krastmalā un kur piedalījās visi svētku dalībnieki, – 2000. gadā tie bija 30 tūkstoši bērnu, 2005. gadā – 35 tūkstoši. Esam attiekušies no apjomīga un krāšņa koncertuzveduma, kur bija paredzēts, ka piedalītos dejotāji, dziedātāji un pūtēju orķestri. Tās būtu ārkārtīgi lielas izmaksas. Esam samazinājuši mēģinājumu skaitu. Arī dalībnieku skaits nebūs tik liels, kā sākumā bija cerēts.

– Izsakot viedokli par svētkiem, diriģents Romāns Vanags uzsver, ka šo svētku gatavošana ir mīlestības darbs, bet arī izsaka bažas, ka negribētu pieļaut, ka bērni kļūst par naudas ķīlniekiem.

– Pagājušā gadā uzvirmoja jautājumi, vai tiešām šajā laikā ir vajadzīgi svētki, vai valsts var tādus atļauties. Prieks, ka valsts ir novērtējusi un saprot, ka bērni trīs vai četrus gadus ir gatavojušies un gaidījuši svētkus, ka viņiem ir gandarījums, ka var dziedāt lielajā kopkorī vai dejot lielajā uzvedumā.

Skolotājiem un pedagogiem, kas strādā, lai sagatavotu dziesmu un deju svētku dalībniekus, finansējums ir palielināts par 30 procentiem. Valsts budžeta mērķdotācija interešu izglītības pedagogiem 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu ir palielināta par 30 procentiem. Līdz ar to var tarificēt vairāk stundu vai algot koncertmeistaru vai kādu palīgu. Bažas, kas bija mācību gada sākumā, ka interešu izglītībai nebūs finansējuma, ir kliedētas. Paldies Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, kas strikti par to pastāvēja, kaut izskanēja viedokļi, ka interešu izglītība ir elitāra nodarbe, kas būtu jāfinansē vecākiem.

– Kāda ir pašvaldību finansiālā līdzdalība svētku nodrošināšanā? Un kā palīdzēs tiem, kam līdzekļu pietrūkst, jo arī citugad ir bijušas pašvaldības, kas nevar nodrošināt dalībniekus ar transportu.

– Situācija pašvaldībās ir dažāda, it sevišķi pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pašvaldības rūpējas par kolektīvu vizuālo tēlu un tērpiem, par mēģinājumu telpām, arī par samaksu skolotājiem un kolektīvu vadītājiem, ja nepietiek valsts finansējuma. Pašvaldība rūpējas par balvām un dažādām motivācijām. Protams, vislielākā rūpē ir transporta izdevumi, lai atvestu dalībniekus uz Rīgu, lai nodrošinātu viņiem transportu no dzīvošanas vietas līdz svētku norišu vietām. Novadi, kas tuvāk Rīgai, ar šiem jautājumiem saskaras mazāk, bet tālāku novadu pašvaldību budžetos tie ir krietni izdevumi. Prieks, ka pašvaldības ir novērtējušas darbu, ko dara skolotāji, un ko spēj viņu kolektīvi. Svētku reizes ir izaicinājums, ko mūsējie var izdarīt.

– Kā novadu reforma ir ietekmējusi dziesmu un deju svētku kustības darbu – kad bija rajoni, bija attiecīgi dziesmu un deju kolektīvu virsdiriģenti un virsvadītāji katrā rajonā. Kā tagad tas ir sakārtots, vai novadi apvienojas kādos apgabalos?

– Kāda bijusi ietekme, vislabāk jutīsim vasarā, kad būs noslēgušās atlases skates. Protams, vieglāk bija organizēt rajona dziesmu un deju svētkus, kad visu nelielo pašvaldību līdzfinansējums satecēja vienā maciņā. Šobrīd ir novadi, kas dzīvo savstarpēji draudzīgi, jo saprot, ka vienam nav pa spēkam visu paveikt, ir novadi, kas grib būt patstāvīgi un rīkot paši savus svētkus un skates. Līdz ar to reizēm žūrijai jābrauc pie viena vai diviem koriem, kas ir ne tikai papildu izdevumi, bet pašiem koru diriģentiem nav iespējas dzirdēt citus.

Svētku virsdiriģenti šajā pusgadā brauc uz novadiem, kas vienojošies, ka svētkiem gatavosies kopīgi, lai strādātu ar apvienotajiem koriem, lai gan dziedātāji, gan diriģenti sajustu, kā vajadzētu veidoties kopskanējumam, jo Rīgā svētku dienās būs maz mēģinājumu. Tautas deju kolektīvu vadītāji strādā savos novados un, ja nepieciešams, aicina svētku uzveduma horeogrāfus palīgā sagatavoties.

– Jūs minējāt, ka svētki norisināsies trīs dienas.

– Tās būs trīs dienas, kad Rīgā būs visi svētku dalībnieki.Ministru kabinets rīkojumu par Skolēnu Dziesmu un deju svētku rīkošanu pieņēma 2008. gada rudenī. Tā kā ir jubilejas gads, ir 50. ?gadskārta kopš pirmajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem 1960. gadā, bijām iecerējuši, ka svētki varētu norisināties desmit dienas. Sākotnējā programma bija izplānota desmit dienām, ar vairākiem ieskaņu koncertiem un kopīgiem pasākumiem visiem dalībniekiem, ar iespēju dziedātājiem redzēt dejotāju ģenerālmēģinājumu un dejotājiem dziedātāju koncerta ģenerālmēģinājumu. Salīdzinoši Skolēnu dziesmu un deju svētkiem 2010. gadā ir vairāk nekā trīs reizes mazāks budžets nekā bija Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem 2008. gadā.

Šobrīd esam plānojuši, ka svētki Rīgā sākas ar tautas deju kolektīvu laureātu koncertu 6. jūlijā VEF kultūras pilī, kas vienlaicīgi ir arī svētku atklāšanas pasākums. Tad pakāpeniski Rīgā ieradīsies visi dalībnieki un galvenie pasākumi norisināsies no ceturtdienas līdz sestdienai. Ceturtdien, 8. jūlijā, ir paredzēti Svētki Vērmanes dārzā, folkloras kopu koncerts un pūtēj orķestru koncerts. Piektdien, 9. jūlijā, arī ir dažādas aktivitātes Rīgas centrā, kā arī koru koncerta ģenerālmēģinājums Mežaparka lielajā estrādē. Sestdiena, 10. jūlijs, sāksies ar gājienu, un būs gan lielais koru koncerts, gan deju uzveduma ģenerālmēģinājums. Un pēdējie Rīgā paliks dejotāji, jo svētdien, 11 jūlijā, notiks divi tautas deju lielkoncerti Daugavas stadionā.

Visu nosaka līdzekļi. Programma ir tapusi, rūpīgi izsverot un analizējot visus procesus, lai neciestu neviens, kas gatavojies svētkiem. Kad iesniedzām svētku budžeta plānojumu Finanšu ministrijā, viņi novērtēja paveikto, ka nav ne milzīgu algu, ne atsevišķa svētku biroja. Cilvēki, kas iesaistīti Skolēnu dziesmu un deju svētku tapšanā, lielākoties strādā sava aicinājuma pēc. Zinu skolotājus pensijas gados, kas laikā, kad bija samazinātas pensijas, atzina, ka viņi ir savējos mācījuši un tāpēc dāvina savu darbu, lai kolektīvs varētu piedalīties svētkos. Ne viss ir izsverams naudā, lai arī gribas, ka samaksātu, un tas ir pelnīts.

– Svētkiem gatavojas ap 100 000 skolēnu, bet piedalīties varēs ap 30 tūkstošiem, tā ir liela atlase tautas līdzdalībai tautas svētkos.

– Atlase vienmēr ir bijusi, un dziesmu un deju svētki ir īpaša uzstāšanās reize. Jā, tie ir tautas svētki, bet ikviens skatītājs, kas aiziet uz koncertu, grib redzēt labāko sniegumu, emocijas, kvalitāti. Ar to esam īpaši, ka lielais koris var nodziedāt a capella dziesmas, ka dejotāji var izdejot šos rakstus, tāda kopskanējuma nav nekur.

Tagad krasi ir samazinājies skolēnu skaits kopumā, tāpēc arī potenciālais dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits un atlase pat ir mazāka nekā pirms iepriekšējiem svētkiem. Protams, katrs gatavojas un cer piedalīties, tāpēc esam aicinājuši pirmajās svētku dienās no 2. līdz 5. jūlijam, kad bija plānotas svētku ieskaņu norises Rīgā, rīkot svētkus katram savās mājās, lai kolektīvi, kas nav izcīnījuši iespēju braukt uz Rīgu, varētu piedalīties.

– Vienmēr aktuāls arī bijis jautājums par norišu vietu tehnisko stāvokli – par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona drošību. Kā ir šogad?

– Mežaparks ir saposts, un paldies jāsaka Rīgas domei un Kultūras ministrijai, ka, gatavojoties 2008. gada Dziesmu un deju svētkiem, bija iespēja ieguldīt līdzekļus estrādes sakārtošanā. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija sakārtoja savā pārziņā esošo Daugavas stadionu. Šobrīd neviena ekspertīze nav teikusi, ka nevar darboties stadionā. 

– Un kā būs ar biļetēm uz svētku koncertiem?

– Biļetes tirdzniecībā varētu būt aprīlī. Biļešu cenas domāju, būs ļoti pieejamas, uz ģenerālmēģinājumiem no 1 līdz 3 latiem, uz koncertiem no 3 līdz 20 latiem. Pirmie tās noteikti varēs rezervēt dalībnieki, lai vecāki var atbraukt paskatīties, kā strādājuši viņu bērni. Šie svētki vairāk ir pašiem.

– UNESCO svētkus ir iekļāvusi savā Pasaules svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011. gadam, atzīmējot svētku 50 gadskārtu un novērtējot to lomu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Vai paredzēti arī kādi īpaši jubilejas pasākumi?

– Visi svētki ir veltījums Skolēnu dziesmu un deju svētku kustības 50. gadadienai. Atmiņu projekta rezultāti būs redzami svētku dienās interaktīvos stendos Vērmanes dārzā. Šobrīd ar to strādā skolās. Daudz vēsturisko liecību un atmiņu ir jau savāktas skolu muzejos, mēs tikai svētku reizē tos aktualizējam.

Vēl atšķirībā no citām reizēm šajos svētkos uzsveram zaļo domāšanu, – kā kolektīvi gatavojoties rūpējas par sevi un apkārtējo vidu, svētku laikā pievērsīsim uzmanību atkritumu šķirošanai un novietošanai, kas ir būtiski gan pēc gājiena, gan svētku galveno norišu vietās. Kolektīvi ir aicināti sakopt savas mājas, apkārtējo vidi, varbūt stādīt kokus, atminoties šos svētkus.

– Vai šo svētku koncepcija Svītru kods ir bērniem vairāk pamācoša un vai saistoša gan pirmklasniekam, gan vidusskolas absolventam?

– Svētku koncepcijas Svītru kods autore ir režisore Inga Krišjāne, kura arī strādā ar skolu kolektīviem. Koncepcija ir tapusi ar atskatu vēsturē, vēloties parādīt, kā veidojās latviskās tradīcijas, kādi raksti ir brunčos, kā mēs kā svītriņas saliekam citu pie cita savas dzīves notikumus. To visu var izdzīvot svētku kopējā gaisotnē. Savukārt šo svētku simbols vilciņš – tā ir iegriešanās kopējā virpulī no bērnības ar krāsu prieku, ar dziesmu daudzveidību, kas savijas lielajā kopkora dziesmā, ar dančiem, kur brunči griežas kā vilciņš, ar dzīvošanu kopējā skanējumā. Arī veidojot katru koncertu un programmu ir domāts, lai tās sasauktos, lai visi notikumi un pasākumi būtu iegriezušies kopējā virpulītī.

Skolēnus sevišķi saista vilciņš, bet arī kopējās koncepcijas ideja aizrauj. Pagājušā gadā vizuālās un lietišķās mākslas konkurss Ar vilciņu Rīgā braucu parādīja ārkārtīgi interesantu un daudzveidīgu vilciņu tapšanas procesu zīmējumos un gleznojumos, dažādās lietišķās mākslas tehnikās. Šis logo šķiet īpaši veiksmīgs, jo ir ievirpoļojis visās skolās.
__
(c) Pārpublicēts no KulturasForums.lv mājas lapas

Comments are closed.

dziedundejo.lv sociālajos tīklos       Foorsh Interactive | hostings