Skan zēnu balsis uz Dziesmusvētku skatuves

2010. gada 22. jūnijs | Ilze Bičevska / Brīvā Daugava
Saruna ar zēnu koru vadītājām Sandru Zalāni un Maiju Reinholdi.

Skolēnu koru vidū ar savu īpašu skanējumu allaž izceļas zēnu kori. To skaits konkursos, skolās un uz Dziesmusvētku estrādes parasti ir neliels, jo dažādu iemeslu dēļ puikas nav tik viegli piedabūt uz dziedāšanu korī. Tādam ņipram pamatskolēnam labāk patīk sportot, nevis stundām ilgi mācīties noturēt balsi un būt rātnam. Mums ir divas skolotājas, kuras šo grūto darbu – diriģēt zēnu korus – uzņēmušās, un viņu audzēkņi šogad piedalīsies X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Tās ir Sandra Zalāne no Jēkabpils 3. vidusskolas un Maija Reinholde no Jēkabpils pamatskolas.
DSC_0014
Darbs ar zēnu kori ir visinteresantākais
Dienā, kad braucam pie Sandras, mēģinājums ir „lielajiem”, kuri tobrīd gatavojas skolas dārza svētkiem. Apkārt rosās tikai tie zēnu kora puikas, kuri nav aizbraukuši ekskursijā ar savām klasēm. Jādomā, ka viņi varētu arī doties mājās, bet laikam kaut kas viņiem patīk tajās koru lietās, ja jau tepat vien grozās un klausās, kā dzied lielākie.
Sestklasnieks Artūrs Sproģis stāsta, ka korī dzied jau divus gadus, savukārt abi otrklasnieki – Elvis Grugulis un Ņikita Zvezdenkovs – ne tikai dzied korī, bet arī mācās Mūzikas skolā. Puikas stāsta, ka korī neesot grūti, mēģinājumi notiekot tikai divas reizes nedēļā. Artūrs atceras, ka skatē viņu pārņēmis uztraukums, kad pienācis brīdis kāpt uz skatuves. Visiem šiem zēnime Dziesmusvētki būs pirmie mūžā, un viņi spriež, ka tur pulcēšoties daudz cilvēku, būšot interesanti un forši, vārdu sakot – būs piedzīvojums. Kuras dziesmas no repertuāra viņiem liekas vislabākās? Artūram patīk „Septiņi brīnumi”, jo šai dziesmai ir labi vārdi, Ņikitam patīk dziesma „Latvju zeme vaļā stāv”. Vēl puikām patīk „Mosties, celies, strādā”. Ko zēni darīs, kad svētki būs galā? Tad sāksies vasaras prieki. Visiem ir kāds radinieks laukos, pie kura pa vasaru aizbraukt, protams, jāpeldas un jādara citas labas lietas.
DSC_0022
Mūzikas skolotāja Sandra Zalāne patlaban strādā ar septiņiem koru kolektīviem. – Darbs ar zēnu kori ir visinteresantākais. Te tā uz reizi paklausību nepanākt. Ja sāc pacelt balsi, tad jau esi zaudējis. Jābūt gudram, lai panāktu, ka enerģijas pilnais puika sāk pievērst uzmanību ne tikai tehniskām lietām vai sportam, bet arī dziedāšanai. Ir krietni jāpiepūlas, lai noturētu koristu uzmanību tās četrdesmit minūtes, kas atvēlētas stundai. Taču uzreiz jāsaka – darbs ar zēnu kori man dod lielu pieredzi. Kaut viņi atņem daudz spēka, taču arī daudz dod pretī. Skate pirms svētkiem ir vieta un laiks, kad mums dažās minūtēs jāspēj parādīt vairāku gadu darba augļus. Tad nu man kā skolotājai un diriģentei jāprot zēnus mobilizēt šim īsajam, taču ļoti atbildīgajam brīdim. Domāju, ka manējie dzied atbilstoši savām spējām, – stāsta S. Zalāne. Viņa teic paldies bērnu vacākiem, kuri savas spurainās atvases palīdz bīdīt kora dziedāšanas virzienā, kaut vai tādējādi, ka puikas no rīta tiek laicīgi pamodināti uz agro stundu. Tā iegājies, ka kora stunda sākas pulksten 8.15. Pagājušajos Dziesmusvētkos no Jēkabpils rajona piedalījās trīs zēnu kori, šajos – tikai divi. Sandra stāsta, ka viņai derētu vēl kādi dziedātāji, jo dažas dziesmas zēnu kora repertuārā ir grūtas un kolektīvam ar nelielu dziedātāju skaitu grūti „paceļamas” – jādzied pēdējiem spēkiem.
– Pēc skates mēs rezultātu paziņošanu gaidījām vienpadsmit dienas. Zēni nāca un vaicāja: – Nu, skolotāj! Tikām? Man pašai ir lepnums par to, ka ir izdevies viņus ieinteresēt dziedāt. Tā atgriezeniskā saite nāk tikai ar gadiem. Nesen biju autoservisā, man pienāk klāt kāds meistars un saka – Labdien, skolotāj! Izrādās – mans bijušais audzēknis. Parunājām par šo un to, un tagadējais automehāniķis teic – Ai, skolotāj, tas gan bija foršs laiks, kad dziedāju korī! Tādi brīži mani spēcina, – smaida Sandra.
Nu jau viņas koristi saprot, ka atrodas tādā kā sevišķā statusā, jo zēnu koru Latvijā maz. Pagājušajā gadā vēl ar dažiem puikām esot bijušas disciplīnas problēmas, kad viens otrs kavējis mēģinājumus, bet šogad jau tā vairs nav. – Protams, balvas par dziedāšanu korī nav. Ja neskaita atzīmi liecībā – desmit balles mūzikā un jaukās atmiņas, kas rodas un paliek uz ilgiem gadiem. Skatītāji uz skatuves redz glīti sapostus puisēnus, kuri skaisti dzied, un tobrīd jau uz āru nav saskatāms tas grūtais darbs, kas ieguldīts. Un tas arī nav jāredz. Es saku paldies savam dēlam Rihardam, kurš, patlaban būdams pusaudža vecumā, netieši man iemāca, kā ar šādiem puikām sadzīvot un sarunāt. Trīs dienas, kuras būsim Rīgā, man nāksies sevi sadalīt starp vairākiem maniem kolektīviem, bet par puikām zinu to, ka viņus no redzesloka nevarēs izlaist. Katrā ziņā mēs esam gatavi svētkiem, jo, liekot roku uz sirds varu teikt, ka esam kārtīgi iemācījušies visas dziesmas.
„Mani dziedātāji ir ideāli”
Jēkabpils pamatskolā zēnu kori „Tērcītes” vada pieredzējusī pedagoģe Maija Reinholde. Viņa par dziedāšanas skolotāju strādā kopš 1974. gada. Savulaik Jēkabpils Valsts ģimnāzijā korus vadījusi kopā ar tagadējo Bērnu un jauniešu centra vadītāju Oskaru Elksni. Arī vēl tagad uz Maijas vadīto kori brauc dziedātāji, kuri jau mācās ģimnāzijā, jo te – Jēkabpils pamatskolā – bērni mācās tikai līdz sestajai klasei, un tad pāriet uz citām skolām.
- Ir jau traki, ka tik īss laiks dots, lai sagatavotu jaunus dziedātājus. Tik esi savu panācis, tā zēns jau aiziet uz citu skolu. Patlaban man ir ideāli dziedātāji. Nav nekādu disciplīnas problēmu, un arī vokālā ziņā viņi ir talantīgi, – savējos slavē Maija. „Tērcītes” dziedās fināla koncertā Rīgas Latviešu biedrībā, kur arī notiks cīņa par Lielo balvu, ko uzvarētājam pasniedz noslēguma koncertā uz Mežaparka estrādes.
Jautāju pieredzējušajai skolotājai, kāpēc mums Latvijā zēnu koru ir maz. – Nezinu… – viņa aizdomājas – Varbūt patiešām potenciālos dziedātājus vairāk vilina sporta nodarbības vai kas tehnisks. Vēl jau ir arī problēma atlasīt tos, kuri spēj dziedāt augstā tonalitātē, kā prasa zēnu korī. Bērnudārzā dzied visi, bet vairāk tomēr tā ir tāda „rūkšana” jeb dziedāšana zemā tonalitātē. Tomēr jāteic, ka tie skolēni, kas darbojas, paspēj gan dziedāt, gan sportot, gan daudzas citas lietas padarīt. Jo vairāk dari, jo vairāk pagūsti, – spriež skolotāja. Viņa atzīst, ka par spīti nogurumam, kad pēc mēģinājuma pat mugura slapja, pirmdienas rīti viņai ļoti patīk, jo tā ir mēģinājumu diena zēnu korim „Tērcītes”. Viņas puikām patīkot „Mana dziesma”, jo tā ir Renāra Kaupera dziesma, turklāt te sevi var parādīt arī kora solisti. No sava apjomīgā repertuāra lielāko daļu – trīspadsmit dziesmas – zēni dziedās arī Jēkabpils pilsētas svētkos 3. jūlijā. Tā ka tie jēkabpilieši, kuri neplāno apmeklēt Dziesmusvētkus Rīgā, koru sniegumu varēs dzirdēt tepat.
Maija Reinholde pati ir bijusi vairākos Dziesmusvētkos gan kā studente, gan kopā ar pašas vadītajiem kolektīviem. Viņa itin labi pārzina audzēkņu stiķus un niķus. Pirmo nakti Rīgā neguļ ne skolēni, ne skolotāji. Kad jau pastrādāts mēģinājumā, tad kļūst mierīgāk. Šogad gan mēģinājumam atvēlēta tikai viena diena – 8. jūlijs. Uz Rīgu puikas dosies jau sešos rītā 7. jūlijā, un pulksten 9.00 jau skate „Māmuļā”. Zēnu koriem būs vairāki virsdiriģenti, gan pieredzējušie, gan vairāki jaunie: Vanags, Platpers, Grāvītis, Klišāns, Ādamsons, Ceplenieks un, protams, Ērenštreits. Puikām ļoti patīkot Gints Ceplenieks, bet Arvīds Platpers reizēm esot pārāk bargs. Lai nu kā, „Tērcītes” skatē ieguva 45 punktus no 50 iespējamajiem, un daudzas uzslavas no Jāņa Ērenštreita.
DSC_0003
- Reizēm jau puikas arī nobīstas no kādas atbildīgas uzstāšanās. Pēdējo reizi gan bija itin mierīgi un atbrīvoti. Kad pienāks laiks šķirties no šī sastāva, man būs ļoti žēl. Mani zēni ir ļoti labi dziedātāji, un koris ir saliedēts, – teic M. Reinhole.
Novēlēsim abiem mūsu zēnu koriem veiksmi Dziesmusvētkos un daudz jaunu labu iespaidu!
Foto – P. Drivinieks.

Comments are closed.

dziedundejo.lv sociālajos tīklos       Foorsh Interactive | hostings