Foto no tautas deju lielkoncerta „Deja kāpj debesīs”

2010. gada 11. jūlijs / dziedundejo.lv
X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma, 11. jūlija, krāšņākais pasākums bija tautas deju lielkoncerts „Deja kāpj debesīs”, kas notika Daugavas stadionā gan plkst. 11.00, gan plkst. 16.00.

73 komentāri to “Foto no tautas deju lielkoncerta „Deja kāpj debesīs””

  1. ketija saka:

    man patika dejot lai cik tas gruti bija.visi skatitaji bija sajusma.visiem patika gan dejotajiem gan skatitajiem.man ari patika jo es ari dejoju.

  2. Elīza saka:

    Ir pagājis kāds mēnesis, bet tās pozitīvās emocījas vel joprojam dzīvo manī.Kā nekā deju svetki ir ik pa 4. gadiem, tātad pēdejie skolenu deju svetki sanāks 12.klasē.
    Tās emocijas bija neaprakstāmas. mēs stāvējām katrs deju kolektivs savos vārtos. Iepazinām tik daudz cilvēkus kamēr bija jagaida dejas sākums, salaistij;amies ar ūdeni.
    Tie tik bija laiki.
    Kad beidzās pēdējais koncerts, mans kolektivs palika uz stadiona un turpinaja dejot..
    Mums bira laimes asaras, par padarito darbu.
    Ir tik daudz jaunu cilveku iepazits.
    Kad beidzas deju svetki, man vel gribejas dejot un dejot.
    Es ceru ka pēc 4.gadiem uz lielā stadiona parādīsies tie paši cilvēki kas šogad 2010.gadā.

  3. Kristīne saka:

    kur var noskatīties deju lielkoncerta ierakstu?

  4. Ingūna saka:

    Čau.
    Esmu vēl deju svētku iespaidā. tik ļoti patika tur dejot un visu vērot no apakšas. bet- gribu redzēt arī no augšas, ko tad mēs izveidojām.
    kur tad var noskatīties deju lielkoncerta ierakstu?

  5. Terēze saka:

    Es arī joprojām dzīvoju pozitīvās atmiņās par svētkiem, kuras tik drīz neizdzisīs. Jā, mēs malacīgi izturējām karstumu! Arī no mana kolektīva visi bērni braši noturējās līdz galam un nebija īdēšanas un pīkstēšanas, bet katra diena jaunu, foršu piedzīvojumu pilna. Baroja mūs brīnīšķīgi garšīgi mūsu skolā, šoferīši bija atsaucīgi un izpalīdzīgi. Pēc pēdējā koncerta bērniem (1.-4.klase) uzradās jauna elpa un mēs visi kopā ar vecākiem vēl turpinājām svētkus svinēt visu nakti. Bērnus ar lūgšanos centos dabūt teltīs ap 5 no rīta. un ap pus 7iem jau viņi atkal drasēja pa pļavu. Kurš te nomocīts , nodzīts, pārkarsis? Bija arī mums pa asins pilei no deguna stadionā, bet tādēļ brēku netaisām. Pasēž, atpūšās un danco tālāk! Manuprāt skatītājiem, bija grūtāk nosēdēt karstā saulē tribīnēs, nekā dejotājiem, kas nodejo savu deju un atrod vietu ēnā, uz mirkli novelk biezo kostīmu, padzerās, aplejās ar ūdeni.
    Paldies visiem rīkotājiem un organizatoriem!
    Ļoti gribētos tiešām dabūt svētku DVD komplektu, jo paši jau nevarējām redzēt svētku koncertus, ne savus ne visus pārējos.
    Mazliet pietrūka svētku noslēguma, tapēc arī to paši noorganizējām – ar teltīm, ar ugunskuru, ar lāpu gājienu.
    Lai dzīvo Skolēnu dziesmu un deju svētki!!!

  6. Daina saka:

    Sodien vel joprojam ir tik karsti, ka agri, agri no rita apleju savu lielo puku darzu un parlasiju komentarus, jo doties sava skaistaja darza varesu tikai pavelu vakara.
    Kada no komentariem izlasiju, ka berni – dejotaji tiek nepatikami raustiti aiz matiem, grustiti, …JA DIEMZEL TADS FAKTS BIJA REDZAMS NE REIZI VIEN MEGINAJUMOS.
    Par bernu fizisku ietekmesanu esmu diskutejusi ne ar vienu vien vecaku, augstak stavosu amatpersonu un …un ir kas to visu atbalsta, jo tikai ta varot sasniegt augstus rezultatus un vel ir man pieminejusi konkretus piemerus.
    Ta ka reizem man pec sadam sarunam ir radies priekstats, ka esmu par “mikstu” jo luk vina sit bernus ar somu siksnu un ir rezultats, bet tu tikai ar vardiem…nezinu, nezinu, bet es personigi vienmer sava kolektiva bernus esmu uzskatijusi par personibam…, ta ari neko netaisos mainit un starp mums ir sapratne un izpratne ari bez matu plesanas, sisanas, raustisanas.
    SKOLOTAJI, KURI TA IZTURAS PRET BERNIEM TRENINOS REIZEM AIZMIRSTAS UN TO DARA ARI SABIEDRIBA.

  7. Katrīnīte saka:

    Laura, bravo! Cepums tev no manis :)

  8. Kristīne saka:

    Es arī piederu pie tiem komentētājiem, kas var teikt tikai visu to labāko par svētku organizēšanu! Mēs gan bijām Rīgas kolektīvs, bet neviens, ne pat viens vismazākais pirmklasnieks vai visizlepušākais vidusskolnieks mums nebija “kritis”, nedz arī žēlojās par neizturamajiem apstākļiem. Ēdināšana bija vienkārši izcila – sausās paciņas katru dienu pat bērni aiznesa mājās. Ūdens bija tiešām bagātīgi nodrošināts. Rīgas autobusu šoferi bija precīzi, pieklājīgi, tīri un glīti ģērbti, ļoti atsucīgi!
    Kas attiecas uz pašu dejošanu – tie, kas kliedza par šķībajiem rakstiem, nopērciet vēlāk LTV sagatavoto DVD disku un paskatieties, kur tad bija tie šķībie raksti. Manuprāt bērni vēl precīzāk veidoja rakstus nekā dažkārt ir nācies redzēt pieaugušo deju svētkos.
    Un par koncertu pārcelšanu – vai kāds ir iedomājies, kā to tehniski varētu izdarīt? Būtu 1)jāapziņo visi šie daudzie simti kolektīvu vadītāju, lai neierodas mēģinājumu un koncertu sarakstos nodrukātajā laikā; 2) jāinformē skatītāji, kas biļetes iegādājušies jau mēnesi iepriekš – kurš tad segtu zaudējumus, kad visi pieprasītu kompensācijas par dārgajām biļetēm (pieņemu, ka atrastos daudz tādu, kas nav skatījušies TV, klausījušies radio vai lasījuši avīzi par šādām izmaiņām!
    Es esmu tikai maza dejotāja mamma (un neesmu nekādā veidā saistīta ne ar IZM, ne kādu citu organizatoru)un gribēju pateikt VISLIELĀKO PALDIES VISIEM, VISIEM, KAS PALĪDZĒJA ŠIEM SVĒTKIEM BŪT TIK ĻOTI SIRSNĪGIEM UN KRĀŠŅIEM!

  9. Daina saka:

    MARTINAM –
    ATCEROTIES NU JAU IZDEJOTOS SKAISTOS DEJU SVETKUS, RAKSTOT KOMENTARUS vajadzetu VISU SADALIT VISMAZ III DALAS.
    pirma dala – pats skaistakais , kas ir bijis , ir un ceru bus mana dzive patiesam ir Deju svetki.
    Man un maniem dejotajiem tie bija ilgi gaiditi, rupigi gatavojamies, suvam terpus….SVETKI BIJA SKAISTI.
    otra dala – edinasana musu kolektivam ta bija loti, loti laba, jo edam sava novada skola un par mums tiesam rupejas ka par svetku dalibniekiem, meginajumos stadiona udens pietika atliku likam, padargi bija saldumi stadiona teritorija, bet musejiem naudas pietika ari pa kadam naskim starplaikos starp dejam.
    starpbrizos starp dejam piedalijamies ari O kartes loterija -loti jauki.
    tresa dala -laika apstakli un viss ar to saistitais. Organizatori tam nebija gatavi, jo nav vel tadas pieredzes.
    MARTIN, viss ko seit apraksta dejotaji, skolotaji, skatitaji par tam “šausmam”ir taisniba.
    Braucot uz svetkiem es ka kolektiva vaditaja parakstos, ka uznemos atbildibu par berniem – acis no viniem nenolaizu, organizeju vecaku sapulces, lai parrunatu uzvedibu svetku laika u.t.t.
    Kad berni saka viens aiz otra “nolikties” noorganizeju vecakus, lai pusdienlaika butu segas uz ka atgulties skolas darza, dvieli, pieejama skolas dusa,tika atrasta ledus soma, sapirkts ledus un nevienam no vecakiem pat prata neienaca kadam aizliegt piedalities pedeja koncerta, bet
    NORMALI TAS NEBIJA -PASIEM BRIVPRATIGI LIKTIES UZ “CEPESPANNAS”, jo vel sodien viena dejotaja gul ar temperaturu un ir slikta dusa.
    Neuzskatu, ka manejie ir kaut kadi varguli, bet velreiz uzsveru NORMALI TAS NEBIJA!!!
    Iespejams atrados ne tai vieta, bet ap maniem tris kolektiviem noskatijos ka ari parejos skolotaji vismaz pa 2-3 bernus gulosus uz dvieleim visu laiku laistija ar udeni, kadu pieaugusu puisi divi puisi nesa uz medpunktu, vairakiem berniem teceja asinis pa degunu.
    MARTIN, neredzeju DEGPUNKTA RAIDIJUMU, BET DOMAJU, KA SAMELOTS TUR NETIKA NE GRAMA.
    PASI SVETKI BIJA RUPIGI GATAVOTI UN KATRAM BERNAM TAS BUS ATMINAS UZ MUZU.
    Ta ka runajot un rakstot par svetkiem nevajag visu sabazt viena maisa, bet pacensties paanalizet no vairakiem skatpunktiem.
    NOVELU VISIEM LABI ATPUSTIES UN UZKRAT SPEKUS JAUNAJAM MACIBU GADAM!

  10. Mārtiņš saka:

    Dīvaini, ka Rīgas deju bloku nedejoja ,,Lielie” Rīgas kolektīvi?!

  11. Mārtiņš saka:

    Mārtiņš_ Ojāram.
    Varbūt , ka tiešām mūsu bērni arī būs tie, kas glābs mūsu valsti kamēr šeit vel kāds ir palicis.
    Bet par tiem briesmu stāstiem- ja jūs pats tur nebijāt un uz savas ādas neizbaudījāt, tad nevajag teikt, ka bija drausmīgi. Ja pēc principa ,,Viena tante teica…” ne tādus vien šausmustāstus varam sacerēt. Arī raidījums DEGPUNKTĀ savu raidījumu laikam bija izveidojis vadoties no dzirdētajām baumām.

  12. Laura saka:

    Mīļie cilvēki! Mazliet žēl ir lasīt visus šos komentārus par slikto ēdināšanu, neērtajām telpām, karstumu, lietu, bezvēju, sāpošām kājām un nepareizu saules novietojumu pie debesīm. Kā, tieši KĀ var tik ļoti viegli saskatīt visu, kas nepatika, visu, kas nebija tā, kā guļot mājās pie TV, bet neredzēt skaisto? Jūs redzējāt smaidus dejotāju acīs par spīti visam? Jūs saņēmāt emocijas no koncertiem? Redzējāt tribīnes, kas katra koncerta beigās stāvēja kājās un aplaudēja? Dejotāju lepnumu par savu izturību, vadītāju lepnumu par paveikto pēdējo gadu laikā? Protams, ka bija smagi, ir vasaras vidus, stadions ar segumu, kas nav paredzēts desmitiem tūkstošu kāju. Bet vai tie”am nevarēja ieraudzīt neko skaistu visās tajās grūtībās, ko jūs pieminat? Mīļie, ja jūsu dzīve ir draņķīga, nevainojiet sauli, lietu, vadītājus, datumu un segumus! Atzīstiet, ka jūsu dzīve ir draņķīga, ja nav nekā laba, ko pateikt! Es tomēr pievienošos tiem, kas joprojām ir laimīgi, ka atkal piedzīvoja šos svētkus ar lielu prieku un lepnumu par to, ka esmu dejotāja un spēju sniegt kaut ko vairāk skatītājiem un līdzcilvēkiem uz laukuma. :)

  13. Daina saka:

    Vakar musu kolektivam notika pecsvetku ballite – svetku tortes esana.
    Ta ka pec dabas, rakstura esmu loti energisks cilveks, tad kolektiva 10 gadu jubileja esam dejojusi jau 5 deju svetku koncertos un skaliem aplausiem skanot iededzam mirdzosas sveces svetku tortes, kuras rotaja uzraksti -gadu skaitli -2000, 2003, 2005, 2008, 2010.
    Esmu loti pozitivi, saulaini noskanots kolektiva vaditajs un loti milu visus savus dejotajus (vecuma no 1.-6.kl.), tacu ari man vakar nobira ne viena vien asara atvadoties no dejotajas, kuras gimene ir spiesta doties prom uz dzivi Anglija (tur vinu gaida jau 3 mani bijusie dejotaji), gaidu ar saposu sirdi, kad tas vienreiz beigsies, lai musu berniem nav jaaizbrauc uz muzu prom no Latvijas.
    Komentaros biezi pompozi tiek salidzinati “vargie” un “izturigie”, pilsetas un lauku berni. Nu neesam mes vienoti, bet stridamies par lietam par kuram butu jaruna, lai ar katru gadu svetki klutu skaistaki un skaistaki.
    Esam pierigas kolektivs un tadad daleji laucinieki, berni sporto, dejo, dzied ,spele muzikas instrumentus, esam piedalijusies Zviedrija pat muzikas festivala un neviens nenoticeja, ka esam tikai deju kolektivs, bet ar visu to ari man ka vaditajai sap sirds, ka vairaki dejotaji noguleja sanitaraja telti, vai zem koka aplikti ar ledu un nevareja karstuma del piedalities koncertos.
    Kuru te vainot, kuru attaisnot, neesam elastigi savu lemumu pienemsana, svarstamies, raustamies, nav izlemibas, bet kopuma svetki bija skaisti, labi organizeti, garsigi paedam sava novada skola, pavarem -URRA!!!, jauki soferi autobusiem, atsaucigas pavadosas personas.
    Vakar novada dome kolektivu vaditajiem noorganizeja skaistu pecsvetku pasakumu.
    Novelu visiem organizatoriem, virsvaditajiem, visiem, visiem kuri veidoja svetkus jauku atputu vasara un rudeni LOTI CERU, KA DEJOTAJI TIKSIES VALSTS SKOLOTAJU SEMINAROS, LAI APGUTU JAUNAS DEJAS.
    UZ TIKSANOS!!!!!

  14. ojars saka:

    Pavadīju savu bērnu ar cerībām uz jauku pasākumu!
    Te tev nu bija, ko Jūs tur viens otrs muldat par jaukajiem svētkiem, jauki bija teim kas sēdēja pie televizoriem!
    Vai tad mums ie kara stāvoklis, un vai tad tiem desmit tūkstošiem tautas tērpos bij jāglābj Latvija. Vairāk par tūkstoti hospitalizēti, Jūs savos prātiņos apteverat!!!!!!!!
    Pie tam vēl noklausījos briesmu stāstus no aculieciniekiem par skolotāju attieksmi pret bērniem, tiesību sargājošām iestādēm tur ir darbs! Domāju arī naktsmītņu pārbaudes, attiecīgo iestāžu, tika veiktas virspusēji, jo pēc man dzirdēta telpas bija netīras, šuras, un arī ēdināšana bija zem katras kritikas.

  15. Dejotājs saka:

    Es ļoti vēlētos apskatīt bildes un visa koncerta video bet nekur nevaru atrast kur tas viss ir :(
    Varbūt kāds var man palīdzēt.. ?

  16. Kriksene saka:

    Tāpat kā citi šeit sapulcējušies, esmu no dejotāju cilts, esmu piedalījusie n-tajos svātkos un šie bija mana 9-gadīgā dēļiņa pirmie svētki. Pirmdienas rītā pēc izgulēšanās pirmais ko viņš teica, cik žēl, ka nav mēģinājumi, bija grūti, bet es brauktu atkal uz nedēļu prom. Vismaz manējais par grūtajiem brīžiem sāka stāstīt tikai šodien, jo zināja, ka mamma mājās kreņķēsies un nevarēs darbiņā strādāt. Izrādās bija i noklīdis no kolektīva un risinājumu pats atradis, i paslepus spilvenā asaru noraudājis, ka ģimenes nav blakus. Pirms došanās uz Rīgu daudz stāstīju kā pašai svēkos gājis, ka nebūs izpriecas vien, ka tas ir milzīgs darbs, ko izdarīsiet, lai citiem un galvenais pašiem būtu prieks, ka katra muļķošanās uz laukuma izjauks skaistos zīmējumus. Un to ari redzēju noslēguma koncertā bērnu sniegumā, ka līdz pēdējam centās nostiept to kāju un paceltu galvu pa skrejceļu smaidīgiem skriet un māt skatītājiem. Vismailzīgākais paldies skolotājām, kuras bija otrās mammas un dakterīši visu nedēļu. Nākamajos svētkos novēlu visiem tikapt lielu izturību, organizatoriem ieplānot vēlos vakara koncertus ar lielajiem prožektoriem no augšas, jo tad dejotāju acīs būs redzams vēl lielāks prieks par kopīgi padarīto darbu.

  17. Egils saka:

    Pāris bildes no Daugavas stadiona, vairāk gan ūdens laistīšana 2. laukumā starp koncertiem:)

    http://obana.lv/photo/quot_deja_kapj_debesis_quot/57

  18. Dejotāja saka:

    Esmu no dejotāju cilts. Pati esmu pabijusi jau vairākos Deju svētkos (tai skaitā arī divos Skolu jaunatnes) un nu jau manai meitai tie bija trešie Dziesmu un deju svētki… Tātad pieredzētas gan lietus gāzes, gan saules svelmes…
    Karstums, grūti, bērnu mocīšana… apstājaties mīļie cilvēki… par ko Jūs gribat izaudzināt šo jauno paaudzi… kā grūti, tā sēž mājās ar kondicionētu gaisu? Man īstenībā ļoti gribētos uzzināt statistiku par šiem saulē pārkarsušajiem bērniem (neskaitīsim te iekšā tulznainās kājas-jo tā tas dejotājiem vienkārši ir; vai sāpošos vēderus-kola+ čipši dod savu rezultātu)…. un es nebūšu it nemaz pārsteigta ka % lielāko daļu veidos Rīgā un lielājās pilsētās dzīvojošie, jo lauku bērni tāpat visas vasaras dienas, tai skaitā arī karstās, pavada ārā, un viņu organismi ir vienkārši normāli nevis degradējušies…
    Protams, arī mans bērns teica ka ir grūti un nevar jau noliegt, ka mātes sirds juta līdzi, bet ne mirkli man neienāca prātā sākt par to gausties, tieši pretēji, meklēju īstos vārdus, lai uzmundrinātu….

  19. Q. saka:

    Nezinu, laikam biju citos dz.svētkos kā tie kas te komentē…
    Jo mums barošana bija vienkārši drausmīga.
    Ja vidusskolas sastāva čaļiem brokastīs no rīta iedod 1 pankūku, ar kuru jāizvelk gandrīz visa diena (jo sausajā pārtikā 1 maize ar maizi (jo starp tām maizēm 1 desas un gurķa šķēlīte) un neēdams ābols), tā ir vienkārši ņirgāšanās augstākajā pakāpē. Citās brokastīs nedaudz rīsi, kurus ar divām karotēm tu apēd. Tas bija vienkārši nožēlojami.

    Neviens jau nebrauc balēties uz turieni 24/7, bet ja pilngadīgs cilvēks izdzer 1 alu un ar 0.2 promilēm (ar kurām pirms Jāņiem viņš pat pie stūres varētu sēdēt) tiek aizsūtīts mājās… Saprotu skolēnu svētki, taču pēc 14h mēģinājuma gribās kaut nelielu relaksāciju, ja jau brīvā laika tā pat nav. Saprastu ja viņš būtu “pielējies” kā lops, bet ne jau tā.

    Katrs kurš tur nokļuva, zināja ka būs smagi. Taču organizatori varēja nodrošināt cilvēcīgākus apstākļus. Vismaz laukuma taisnstūru šķirbas salikt starp koncertiem, jo pēdējā laukums bija nedejojams. Dejot pievilciena polku neiespējami, jo uzreiz kāja aizķeras izceltajās salaiduma vietās un cilvēks uz mutes. Kā arī pārcelt koncertu vēlāk. Vienkārši attiekties pret dalībniekiem kā pret vienlīdzīgiem cilvēkiem, ne zirgiem, kuri jānotriec pēc iespējas vairāk.

  20. Rafaela saka:

    Nu kas jums, cilvēki, ir? Šie svētki taču nebija tik drausmīgi, kā lielākā daļa no jums raksta. Pati, kā jau rakstīju, biju otro reizi, bet īpaši sagatavoties šiem svētkiem pēc pieredzes nevarēju, jo tad mācījos tikai 1. klasītē un vēl pie tam tie bija PIEAUGUŠO dziesmu svētki, kur mums, mazajiem dejotājiem, bija šaumīgi grūti tikt līdzi lielajiem. Toreiz pati samežģīju kāju, bet vienalga atceros svētkus ar prieku.
    atkārtoju – ēdināšana nebija slikta – no mūsu lolektīva visi ēda visu. Un pilnīgi pietika. Ja kāds kko neēda, tad tā, manuprāt, ir katra paša kaprīze, nevis tas, ka nepietiktu vai nebūtu garšīgi. Pati salīdzinoši esmu diezgan izlutināta ēdiena ziņā un ne viss, ko dod mājās, ēdu, bet svētkos ēdu pilnīgi visu, ko mājās pat nepagaršotu. Par sausajām ēdienreizēm – mums tādas bija tikai 5-dienas pusdienas un svētdienas vakariņas, kad braucām jau mājās. Bet tās arī NEBIJA sliktas.Tā kā uzskatu – ēst varēja normāli un pietiekamā daudzumā.
    Par reidiem nevaru neko teikt, jo neko tādu nepiedzīvoju, bet varbūt vaina ir policistos, kas apsargā? Jo mums, 6. vsk., nekas tāds nebija. Nezinu.
    Ūdeni varēja ņemt paši dejotāji, kad un cik gribeja. Mūsu puiši katru reizi atnesa pa vismaz 2 kastēm ar ūdeni – pietika gan dzeršanai uz vietas, gan skolā, gan vēl arī izlaistījāmies ar ūdeni. Tā kā ūdens, manuprāt, bija pietiekamā daudzumā.
    Un par nogurumu un pārējo, par ko čīkst – braucot uz svētkiem, ar to bija jārēķinās, neskatoties liels vai mazs. Un man šķiet, ka ik pa pieciem gadiem piecas šādas dienas jau nav nekas un tāds var pieciest, jo man sajūtas palikušas vnk neaprakstāmas un fantastiskas. Tas ir superīgi – būt laukumā un dejot. Būt mazai daļiņai no kkā tik iespāidīga un skaista.
    PALDIES VIESIEM, KURU DĒĻ VARĒJA NOTIKT ŠIE SVĒTKI! ŠOS SVĒTKUS ATCERĒŠOS TIKAI AR LABĀM ATMIŅĀM! (:

  21. Marta saka:

    Šie man jau bija 4tie deju svētki. Dziivojām skolā. Ēdināšana bija lieliska. Visi paēdām kārtiigi. Esmu no 10-12 klašu kolektiiva. Puišiem porcijas bija pietiekami lielas, meitenes nevarēja savas apēst un ja puišiem pietrūka tad meitenes galju no savas porcijas atdeva zēniem.
    Šodien gan uzzinot, ka koncertu varēja pārcelt arii vēlāk paliek tā skumiigāk ap sirdi, bet tik un tā – pēdējā dejā “Uz dāldera danci griezu”, kas arii ir viena no grūtākajām dejām viss mūsu kolektiivs dejoja ar smaidu, jo mums karstums tajā briidii netraucēja. Zinājām, ka šii pēdējā deja šajos deju svētkos.

    Un tik tiešām jutāmies diezgan bieži kā kādā cietumā, jo nedriikstējām neko dariit – ja nu mūsu skolai uznāk tas reids. Protams, ka nevar “balēties” visu nakti, bet mazliet jau var.
    Bet visā visumā – bija superiigi. Nepatiik tie cilvēki, kas čiikst, jo it iipaši tie, kas nedejoja, bet gan skatijās. Uz laukuma bija panna, bet viss ir beidzies, neko nevar mainiit. Visi no mana kolektiiva ir dziivi un pārsvarā veseli. Tos saules dūrienus utt varēja arii noķert guljot pie jūras, tikai tad nevainotu virsdiriģentus. Tagad šajā karstumā tā pat visi jaunieši uzturas ārā un dabū traumas. Citi varēja tās dabūt spēlējot futbolu vai peldoties.
    Un virsvadiitājiem cepuri nost, jo viņi domājot ziimējumus un visu citu ir ljoti centušies. A.Daņilēvičam ja nemaldos bija stilizēts tautas tērps.
    Cilveki! Ir jadomā pozitiivi.. Mūsu deju kolektiivam nebija viegli, jo mums bija visādi pardziivojumi, bet nekas. Mēs tik un tā nodejojām lieliski. :)

  22. Lelde saka:

    Liels prieks, ka tomēr ir atradušies pāris man līdzīgi domājušo, un prieks, ka tie lielākoties ir paši dejotāji.

    Inga, jā, esmu tā teikt pieaugusi, jo Skolēnu Dejusvētkos piedalījos pēdējo reizi, bet Izglīgības ministrijā gan nestrādāju. Piekrītu, ka maziem bērniem ir grūtāk izturēt karstumu. Tomēr prieks par mana kolektīva organizētību, pedagogiem un atsaucīgajām mammām, kas rūpējās lai mazie mazāk atrastos saulē, lai viņi mazāk skraidītu, lai dzert būtu vienmēr un pat gājiena laikā dažas mammas skrēja mums līdzi, lai atsvaidzinātu uzpūšot virsū ūdeni. Tā kā uzskatu, ka šo karstumu un grūtības varēja pārvarēt arī mazie bērni.

    Lai kaut ko sasniegtu darbs ir jāiegulda vienmēr – citreiz vairāk, citreiz mazāk. Braucot uz svētkiem ar to bija jārēķinās.

  23. Katrīnīte saka:

    Nu jā, mums, latviešiem, ir tāda tendence no mušas uzpūst ziloni. Citēju: “Par maz ta,ka uz visu dienu berni tiek tureti pusbada,karstuma,vel dazi labi skolotaji un vaditaji atlaujas plest bernus aiz matiem un raustit ka tadas lelles.”
    Viss tiek pasniegts tā, it kā mūs naktī izrautu no gultām un aizvestu uz trimdu Rīgā vai aizsūtītu katorgā un nedotu ēst, spīdzinātu un sistu, un dejot liktu piespiedu kārtā. :D:D:D
    Tāda sajūta, ka tos negatīvos komentārus raksta jaunieši, kuri dejoja tikai šo svētku dēļ, jo domāja, ka tur būs nebeidzamā 24 stundu ballīte, varēs dzert līdz nemaņai, slinkot un neko nedarīt.
    Vēl nevaru saprast, kā koncerta skatītājs šajā portālā var pateikt, ka zīmējumi, raksti un līnijas bija nekādi. KĀĀĀĀ? Pati mājās skatījos atkārtojumu, nu vienkārši fantastiski. Mums – dalībniekiem – atrodoties uz laukuma un paskatoties ekrānā uz zīmējumu, ko veidojam, rodas tik spēcīgas emocijas, saprotam, ka esam tikai daļiņa no tā visa, taču ļoti svarīga daļiņa. Un tieši tas ir svarīgi, nevis, cik man deva ēst un cik ārā bija grādi.
    Gaidam nākamos svētkus!

dziedundejo.lv sociālajos tīklos       Foorsh Interactive | hostings