Bez pūtējiem Dziesmusvētki kā bez sāls

2010. gada 5. jūnijs | Ilze Bičevska / Brīvā Daugava
Katra Dziesmusvētku koncerta neatņemama sastāvdaļa ir pūtēju orķestru uzstāšanās. Un arī citos kupli apmeklētos pasākumos šī mūzika, teiksim tā – paceļ klausītāja garu. Cilvēkiem tīk skatīties uz spožajām taurēm, glītajām uniformām, vērot defilē priekšnesumus un, protams, klausīties dzīvespriecīgajās melodijās.

Briva_Daugava5junijs
Pēc diviem gadiem orķestris svinēs 25 gadu jubileju. Uz dziesmu svētkiem šogad dosies 32 jaunie pūtēji.
Foto – no skolas arhīva.
No Jēkabpils uz X skolēnu Dziesmu un deju svētkiem pošas divi kolektīvi: Jēkabpils 2. vidusskolas pūtēju orķestris „Intervāls” un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris „Vitamīns”. Abi kolektīvi pastāv jau ilgus gadus un abiem ir ilggadēji un pieredzējuši vadītāji. Laikā, kad darba daudz: skolēniem dienā notiek eksāmeni, bet pēcpusdienā – mēģinājumi, noķērām dažus brīvus brīžus, lai tiktos un parunātos ar pūtējiem un to vadītājiem.
Mums patīk spēlēt orķestrī!
Ciemos pie 2. vidusskolas otrķestra jākāpj pašā augšā uz lielo aktu zāli. Jau pa ceļam dzirdamas instrumentu skaņas, bet, ieejot iekšā, redzam kā tas pilnā sastāvā čakli mēģina. Orķestra vadītājs Aleksandrs Piļščikovs cītīgi diriģē, laiku pa laikam ar zizli pieklaudzinādams pie pults. Atmosfēra ir radoša un draudzīga, un uz sarunu ar žurnālistu vadītājs mudina pašus orķestrantus, pats tikai noslēpumaini pasmaida un paiet maliņā. Būtībā jautājums par to, vai spēlēšana orķestrī patīk vai nepatīk, ir lieks, jo visu priekšā pasaka jauniešu acis: viņi atklāti raugās pretī un ir gatavi stāstīt par sevi, repertuāru, darbu un vadītāju. Tik pajautā!
Briva_Daugava5junijs2
Aleksandra Piļščikova vadībā orķestris ieguvis atpazīstamību visā Latvijā.
Foto – D. Gagunova.
Jaunieši ir lepni, ka piedalīsies Dziesmusvētkos. Vieniem jau ir šo svētku pieredze, citi turp brauks pirmo reizi. Orķestra sastāvā spēlē skolēni no 6. līdz 12. klasei, un ir arī daži, kuri šo skolu jau absolvējuši, taču joprojām nāk uzspēlēt. Puiši zina stāstīt, ka mēģinājumi Rīgā notiks trīs dienas, būs arī jāsoļo defilē, kam soļi jau apgūti. Jaunieši apzinās, ka darba diena būs gara – no septiņiem rītā līdz vēlam vakaram, tomēr gaida braucienu uz Rīgu, jo vēlas izbaudīt šo svētku atmosfēru. Viņi neslēpj, ka svētku dienās notiek arī neformālā „tusēšana”, kas dažreiz ievelkas līdz vēlai naktij, bet tas mēģinājumu darbam netraucēšot.
Kamēr runājos ar orķestrantiem, vadītājs Aleksandrs tikai vēro, smaida un piebilst pa kādam vārdam. Uz jautājumu par to, cik tad gadu kolektīvam jau ir, viņš mirkli padomā par to, kurā mēnesī tas īsti bija, un atcerējies teic, ka orķestris dibināts tieši 1. martā pirms divdesmit trim gadiem. Tātad 2012. gadā tam būs apaļa jubileja – divdesmit pieci gadi.
Orķestrī līdzīgi pārstāvēti gan meitenes, gan zēni. Jautāju, vai, atnākot uz orķestri, jaunie cilvēki jau prata kādu instrumentu, vai varbūt to bija apguvuši Mūzikas skolā? „Nē” ir gandrīz vienbalsīgs. Viņi instrumenta spēli apguvuši te – pie Aleksandra Piļščikova. Flautas ir meiteņu pārziņā: Veronika, Birute, Kristina, Dana, Viktorija, Olga un Diāna spēlē šo maigo instrumentu. Klarnetes pūš Olga, Tamāra, Karīna, Alīna un Viktorija. Arī saksofoni pārsvarā meiteņu rokās. Tos spēlē Anna, Jūlija un arī Vitālijs. Skanīgās trompetes gan zēniem: Eduardam, Dmitrijam, Vjačeslavam, Jurijam, Ērikam un Romānam. Savukārt Aleksejs spēlē mežragu, Linards un Andrejs – tubu, Sergejs – trombonu. Un kas sit bungas? Aleksandra un Alise! Atkal meitenes! Starp citu, viena no „Intervāla” bundziniecēm izcēlās 4. maija svētkos, kad aukstajā dienā uz Daugavas tilta, kur notika svētku pasākums, tumšmatainā meitene cītīgi sita ritmu, par spīti ledainajam vējam un nosalušajiem pirkstiem.
Jautāti par to, kā patīk Dziesmusvētku repertuārs, jaunieši teic, ka patīkot gan, un vispār viņu repertuārā vairāk esot jautro gabalu: gan no Elvisa Preslija un Maikla Džeksona, gan Raimonda Paula. Viņiem patīkot spēlēt arī latviešu tautas dziesmu apdares, jā esot arī kaut kas no klasikas. „Intervāls” uzstājas dažādos pasākumos, kur aicina un kur iespējams nokļūt. Pilsētā mēs viņus nesen varējām klausīties bērnu svētkos, spēlēšot arī 3. jūlijā pilsētas svētkos, tāpat saņemot ielūgumus arī no citām valstīm, bet te plāniem svītru pārvelk finansējuma trūkums.
– Tas nu gan: derētu mums sponsori, lai varētu aizbraukt koncertēt uz ārzemēm. Nekad nenāk par ļaunu arī jaunas formas un instrumenti, jo laika gaitā viss nolietojas, – piebilst vadītājs Aleksandrs.
Un tad jau arī man jāiet, jo ilgāk mēģinājumu kavēt nevar. Prom ejot redzu, kā diriģents piesit pie pults zizli, un atkal pa visu skolu skan mūzika.
Orķestris, kas pārtop no jauna
Ģimnāzijas jauktais orķestris „Vitamīns” darbojas kopš 1985. gada. Tas no sākta gala ir vadītāja Harija Zdanovska lolojums.
- Es savulaik šurp atnācu ar domu, ka jāveido orķestris. Mani kā jaunu pedagogu skolai ieteica Baiba Tonne, ideju veidot orķestri atbalstīja toreizējais direktors Roberts Aišpurs, un tā tika izveidots Jēkabpils 1. vidusskolas orķestris, kas deviņdesmitajos gados ieguva vārdu „Vitamīns”, – atceras H. Zdanovskis.
Viņš teic, ka izlaidumos reizēm griboties pat raudāt, jo, skat: atkal jau puse orķestra spēlētāju skolu absolvē un aiziet. Pagājušajā gadā veseli desmit, šogad gan tikai pieci, un ar jaunatnācējiem atkal viss jāsāk no gala.
– Mums ir laba sadarbība ar Jēkabpils pamatskolu, no kurienes pēc sestās klases šurp pārnāk potenciālie orķestranti. Bet jāņem vērā, ka ne visi uzreiz ir gatavi spēlēt pat, ja instruments kaut cik apgūts. Paies gadiņš, iekams jaunā maiņa stabili stāsies prom aizgājušo vietā, – skaidro Harijs. Patlaban orķestrī spēlē skolēni vecumā no 7. līdz 12. klasei. Skolotājs teic, ka reizēm zvaigznes ierakstās tā, kad vienkopus sarodas ievērojams skaits talantīgu jauniešu, kurus nevajag īpaši mudināt, kuri paši ir kā traki uz spēlēšanu. Daudzi jēkabpilieši vēl nesen sajūsminājās par Tomu Rēķi un viņa „Kazanovas orķestri”. Arī no šiem nu jau ģimnāziju absolvējušajiem apdāvinātajiem jauniešiem daudzi ir mācījušies pie Zdanovska. Patlaban skolotājs vairākus talantus saskatījis tagadējos astotās klases beidzējos.
- Tikai neliela daļa no maniem audzēkņiem tālāk izvēlas darboties mūzikas jomā, bet kaut kas no iemācītā un piedzīvotā jau vienmēr paliek. Nesen bija ģimnāzijas lielā jubileja un salidojums, uz kuru atbrauca arī vairāki mani agrākie skolēni. Satikāmies, parunājāmies, un viens man stāsta, ka tagad – 36 gadu vecumā – izdomājis atkal uzspēlēt, tikai šis un tas esot jāatsvaidzina atmiņā. Es klausos, klausos par to, kā mans bijušais orķestrants, lūk, trīsdesmit sešos gados grib atkal spēlēt, un tad ienāk prātā doma: cik tad man pašam to gadu, ja reiz manam skolēnam jau tik daudz? – smaida Harijs.
Par pašreizējo orķestru repertuāru viņš teic, ka, salīdzinot ar padomju gadiem, tas, protams, ir labāks. H. Zdanovskis ir arī novada virsdiriģents, un viņam jāapmeklē semināri, kuros apspriež repertuāra jautājumus. Šajos svētkos katram novadam un Rīgai izvēlēti trīs atšķirīgi skaņdarbi, tiem klāt vēl trīs obligātie, arī tautasdziesmu apdares un oriģinālie skaņdarbi, kā, piemēram, M. Brauna „Tā dziedāja Mārtiņš”, kas skanēs noslēguma koncertā. Būs arī Gunāra Rozenberga aranžētais tautas deju popūrijs un Raimonda Paula dziesmu salikums. Noslēgumā J. Štrausa „Radecka maršs”.
„Vitamīns” piedalās 8. jūlija koncertā Ķīpsalā, kur katrs novads vispirms uzstāsies atsevišķi, tad – visi kopā. Savukārt 9. jūlijā būs defilē koncerts pie Brīvības pieminekļa, un, protams, svētku gājiens un noslēguma koncerts. Jauni tērpi orķestrim neesot šūti, toties ir jaunas nošu pultis. Tādas – piestiprināmas pie instrumenta, lai viegli izstaigāt defilē. Uz tām uzliek speciālas mazas nošu mapītes, un sanāk ērta spēlēšana. H. Zdanovskis piezīmē, ka brīvi staigāt var tikai tas, kurš labi apguvis spēli.
Jēkabpiliešiem šogad skatēs sanāca vissīvākā konkurence, jo Latgales novadā par tiesībām piedalīties Dziesmusvētkos savā starpā cīnījās veseli vienpadsmit orķestri. Citos novados tikai astoņi vai septiņi. „Vitamīnam” ticis otrās pakāpes diploms.
– Tas ir labs rezultāts. Tiešām labs! – savējos paliela Harijs. Lielākā daļa instrumenta spēli apguvuši viņa vadībā, bet flautisti gan parasti nāk no Mūzikas skolas. – Cenšos pie mums ievilināt Smaidas Ščerbickas audzēknes. Flauta – tas tās specifisks instruments, – viņš spriež.
Runājot par instrumentiem, vadītājs teic, ka nodrošinājums ar tiem ir labs. Protams, kaut kas laiku pa laikam jāatjauno, jāparemontē, bet citādi – var iztikt tīri labi. Parastie remonti ir nodilušo tehnisko detaļu maiņa. Viņš izvelk futrāli un demonstrē tādu īpatnējāku instrumentu, kas saucas eifonijs. Šis – melodiju spēlējošais – instruments orķestrī derētu vēl kāds. Daudzi instrumenti kalpo pat kopš 1982. gada, kad Harijs sāka vākt instrumentus orķestra vajadzībām.
Briva_Daugava5junijs3
Instrumentus lielākā daļa apguvuši Harija Zdanovska vadībā, bet flautisti parasti nāk no mūzikas skolas.
Foto – P. Drivinieks.
Tā nu „Vitamīns” gatavojas Dziesmusvētkiem, jo, smejies vai nē – bez pūtējiem svētki nebūtu svētki.

Comments are closed.

dziedundejo.lv sociālajos tīklos       Foorsh Interactive | hostings